Vārdu autors:

 M.Freimanis

 Komponists:

 McMillan, Winstanley

 Izpildītājs:

 Nicol 

Pēc tam
Tu teici lūk tā
Beidzas viss, kas reiz bijis
Ar miljons asarām, bet
Varbūt
Tava sirds vēl to jūt
Kā garšo debess, kad lijis
Pēc tūkstots vasarām

Un es meklēju sevi
Telpā starp tavām pasakām
Un es lūdzu par tevi
Ļauj sev saskatīt

Piedz.
Es baidos tev lūgt
Vēl blakus tev būt
Un mācīt tev
Laiku apturēt
Mirkli iemīlēt
Es baidos tev to lūgt
Un laimes tik daudz
Bet laika tik maz
Man vienai nepaspēt
To visu iemīlēt
Es baidos tev to lūgt
Bet varbūt tu ...?

Pēc tam vairs nebūs nekā
Tikai sapnis par tevi
Un tūkstots vasarām, bet
Pat tad
Es būšu tepat
Zeme smaržos, kad lijis
Pēc manām asarām

Un meklēšu sevi
Telpā starp tavām pasakām
Un es lūgšu par tevi
Ļauj sev saskatīt

Piedz.
Es baidos tev lūgt
Vēl blakus tev būt
Un mācīt tev
Laiku apturēt
Mirkli iemīlēt
Es baidos tev to lūgt
Un laimes tik daudz
Bet laika tik maz
Man vienai nepaspēt
To visu iemīlēt
Es baidos tev to lūgt

Un es nāku tevi lūgt
Tev jāatrod / ir sevi pašu/
Jo mums laika tik maz
Tev jāatrod / ir sevi pašu /
Un es būšu tepat
Starp debesīm un tevi pašu
Tu zināsi kā
Tu zināsi kad
Mums laimi jānotur

Piedz.
Es baidos tev lūgt
Vēl blakus tev būt
Un mācīt tev
Laiku apturēt
Mirkli iemīlēt
Es baidos tev to lūgt
Un laimes tik daudz
Bet laika tik maz
Man vienai nepaspēt
To visu iemīlēt
Es baidos tev to lūgt

Es baidos tev lūgt
Vēl blakus tev būt
Un mācīt tev
Laiku apturēt
Mirkli iemīlēt
Es baidos tev to lūgt