Prieks acīs mirdz, kad redzu es Visapkārt druvas briestošas, Kas, rudens saulei spoži mirdzot, Lēni, lēni līgojas. Prieks acīs mirdz, tik līksma sirds, Jo zinu, drīz Šeit izkapts dziesma atskanēs Un pļāvēji tad gavilēs. Lai zemes arājs slavēts top, Kas druvas mīl un kop.
|