Starp zemnīcas četrajām sienām
Skan smiekli un dziesmiņas trīc.
Tur zēni dzied naktīm un dienām,
Līdz naidnieka ložkārtas sīc.

Ar dziesmām tie dodas uz kauju,
Kas granātu atblāzmā zied
Un smejas par kaulainās pļauju:
Tu veltīgi klusēt mūs spied!

Par mīlēto dzimtenes zemi
Bez bailēm tiem ierocis celts.
Ja dzimtene prasa, ak, ņemi -
Šis upuris tev nebūs velts!

Bet viņpusē Daugavai, mājās
Skumst līgavas, māmuļas raud.
Pie debess, kur zvaigznes jau stājas,
Melns vakara mākonis draud.

Varbūt ka jau krituši zēni
Un purvos un smiltājos dus?
Veļ Daugava atvilni lēni -
Un sagrautā zemnīca kluss …