Zied zilas puķes meža malā,
Tās skaista skuķe kāri plūc.
Tai smaidošs vaigs un mati vaļā,
Tā puķes plūc un sprauž pie krūts.

Man arī patīk zilas puķes,
Ko daiļā meiča kāri plūc;
Bet labāk patīk pati skuķe,
Kas glaužas man pie krūts.

Jau rudens klāt - un zilās puķes
Vairs nezied koši mežmalā.
Vairs neredz arī skaisto skuķi,
Kas pretī nāca smaidoša.