Dāvā man to ko tu vari iedot
Piedod man par to par ko tu vari piedot
Bet atgriežoties atpakaļ pagātnē bērnībā
Saku tev taisni sejā tur viss nebija kārtībā
Tu kaut kur es arī kaut kur
Vai tā kāds savā starpā attiecības uztur
Skatoties pa logu ārā gaidot tevi atpakaļ
Tāpat kā toreiz man šodien sāpes nāk atpakaļ
Šī nav pirmā nakts un šī nav arī pēdējā
Es sēžu viens zaudējis ticību visam savā istabā
Kāds tomēr nebija savos uzdevuma augstumos
Bet tā ir mana pieredze un es no viņas neatsakos
Tas nebija paaudžu konflikts tā bij vienaldzība
Un tas ka es šodien par to runāju tā nav atklātība
Tas ir atskats pagātnē un mūsu saistības
Mūsu prieks mūsu sāpes mūsu attiecības

Piedz.
Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa
Meitenei, meitenei, meitenei mūžiņu
Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien
Meitenei, meitenei, meitenei laimīti

Un tagad es šeit viens
Un apkārt nav neviens
Seko vēl viens sitiens
Tas asāks kā dūriens

Tagad šodien šeit tāpat kā tur toreiz
Es pārvarēšu šīs sāpes un tās mani neuzveiks
Es nenosodīšu šeit absolūti nevienu
Un no šīs pieredzes es mācīšos tikai vienu
Nenomest malā tos ko nedrīkst nomest
Šķirtās mātes es ar jums un jums nedrīkst pārmest
Šī pasaule nav godīga pret jums vēl joprojām
Un pārāk daudz mēs viens otru šeit nosodām
Bet šī vienaldzība pret mani kas tev līdzi nāk
Tevi no manis ar vien vairāk spēj attālināt
To visu varēja mainīt bet tu to nemainīji
To visu varēja pagriezt bet tu uz kaut ko gaidīji
Tu daudz sāpes radi tu nevari noliegt to
Bet es esmu ar tevīm neskatoties ne uz ko
Mūs daudz lietas šķir bet daudzas arī vieno
Tu man es tuvākais cilvēks tev jāzina to

Piedz. 2x
Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa
Meitenei, meitenei, meitenei mūžiņu
Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien
Meitenei, meitenei, meitenei laimīti