Sniegi sniga āriņos, balti jāja karavīri,
Tālu bija, nepazinu, vai nav mani bāleliņi.
Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas melnajos debešos,
Saka Dieva enģelīši – nebūs miera šai zemē.
Saule, gaisu sajaukuse, aizasprieda ozolā,
Kungi, kari sacēluši, sauca manus bāleliņ`s.
2x
Pār kalniņu vējiņš pūta, putas grieza ezerā,
Bālenīts karā jāja, no akmeņa sirdi ņēma.
Kur, māmiņ, tu sēdēji, karavīru lolodama?
Daugaviņas maliņā dziļasaru pelcītī.
Kad, dēliņ, tu atnāksi no kariņa atpakaļ?
Tad, māmiņ, es atnākšu, kad zaļos sētas mieti.
Kad zaļos sētas mieti, kad sapuva akmentiņis,
Tad, māmiņ, es atnākšu no kariņa atpakaļ.
2x
Kas redzēja rīta zvaigzni vakarā uzlecam,
Kas redzēja pārejam karā dotu bāleliņ`?
|