Pie griestiem zirnekļtīklā mušas šūpojas
Es zinu – nāves šūpulis ir tas,
Bet mušas šūpošanās jautra šķiet
Un vieglprātīga jocīga mazliet.

Aiz lustras paslēpies guļ zirneklis
Un lielā baudkārībā trīs,
Būs vienam gals, būs otram prieks.
Vai tiešām tā šai dzīvē jānotiek?

Jo ne jau zirneklis uz mušu lien,
Tas glūn un kaktos slepus slazdus slien,
Vēl daudziem dvēselē tāds glūņa sēž
Un ļaunā brīdī otru kož un plēš,
Kož un plēš, kož un plēš, kož un plēš,
Kož un plēš, un kož un plēš,
Un kož un plēš, un kož un plēš,
Jā.

Pēc tam tik nevainīgs kā jaunpiedzimis jērs
Pie upuratliekām stāv noskumis un sērs,
Un skaidro sev un citiem – ne jau es,
Bij` viņam likten`s tāds uz pasaules.

Jo ne jau zirneklis uz mušu lien,
Tas glūn un kaktos slepus slazdus slien,
Vēl daudziem dvēselē tāds glūņa sēž
Un ļaunā brīdī otru kož un plēš,
Kož un plēš, kož un plēš, kož un plēš,
Kož un plēš, un kož, un kož, un kož, un plēš,
Kož un plēš,
Jā.

Pēc tam tik nevainīgs kā jaunpiedzimis jērs
Pie upuratliekām stāv noskumis un sērs,
Un skaidro sev un citiem – ne jau es,
Bij` viņam likten`s tāds uz pasaules.