Vēl krūmos žvīgo ziemels vēss
Un pāršalc lauku tāli,
Bet aprīls bērzu stabulēs
Jau daino pastorāli.

Kur nokususi pakalne,
Pūš strazdi svilpi skaļu,
Drīz viņu brāli būšot te
Un ļaušot dziesmām vaļu.

Un smaržos gaiss un kūpēs lauks,
Un zeme lips pie kājām,
Kad arāju no vagas sauks
Zils novakars uz mājām.