Kad pienāks latviešiem tie labie laiki,
Ko citas tautas tagad piedzīvo.
Kad aizlasīsies projām kakla kungi,
Kas mūsu zemi tagad nodzīvo.

Es jūtu – labie laiki tūliņ sāksies,
Jo katru dienu mierīgāks kļūst prāts,
Ka varu atkal naktīs droši gulēt,
Jo zinu – tiku labi apsargāts.

Man sargā brašie jūras kājnieki,
Gan modrais milicijas personāls,
Gan melnās beretes ar automātiem,
Un kaut kur nomodā ir stukačs bāls.

Un kur vēl stiprie draugi Vašingtonā,
Kas roku pasniedz biedriem Maskavā.
Tik droša sajūta man bij` tik vienreiz –
Tā jutos trīsdesmit un devītā.

Es zinu – Džordžs Bušs ir mūsu pusē,
Tik jāprot viņa lūpas salasīt.
Un Gorbačovs ar Nobelmiera balvu
Neko mums sliktu nevar izdarīt.