Ar baltu sapņu maisu plecā Pie manis laika vecis nāk. Un smaida savā bārdā vecā, Kā tikai viņš to darīt māk.
Tad aizkūpina lielo pīpi Un apsēžas tik tuvu man. Un dzirdēt varu kā viņš elpo Kā viņa elpā meldiņš skan:
Piedz.2x: Tik tak, tik tak, tik tak tik tak tik tak, Tik tak, tik tak, tik tak tik tak tik tak.
Tad vēl ik stundu dzeguzīte, Vēl kādu laiku aizkūko. Man atliek noraustīt vien plecus, Un vairāk nedarīt neko.
Tad laika vecis teic uz mani: - Vai vēlies, lai tā mūžam ir? Es atbildu: - Kā būs, lai notiek, Tev pašam tas ir jāizšķir!
Piedz. 6x
|