Sniedz roku, daiļā meitiņa, Nāc, sēdies laiviņā, Stalts laivnieks meiču aicina Un roku pretī pasniedz.
Piedz. Tās acis, tās acis Es aizmirst nespēju, Pār zilajām acīm Es mūžam domāšu.
Pret straumi puisēns laivu griež, Tam ilgu pilna sirds, Kā divas zvaigznes debesīs Tā meičai acis mirdz.
Pie krūts tam glaužas meitene Un saldu skūpstu sniedz, Tai acis skumju asaras, Kas mīlu nenoliedz.
Plūst Gaujas viļņi steidzīgi, Tiem gadi līdz steidz, Sirms kļuvis Gaujas laivinieks, Tas sērot nenobeidz.
|