Še kopā mēs, biedri,
Kam lemts nebij mirt,
Dzīves laivu kas savu
Var tālāk irt,
Kas var še jaunu sauli
Ik dienas vēl sveikt,
Var strādāt un sapņot
Un daudz ko vēl veikt.

Piedz.
Daugavas vanagi, sasauksimies,
Kas vēl dzīvi, kas vēl dzīvi
Esam palikušies!

Kāds prieks paša sētā
Nu taku ir mīt,
Kāds prieks paša līdumā
Vagu ir dzīt.
Tu stāvi un smaidi,
Kad sētais viss zeļ,
Kad vējš rudzu druvā
Vilni līganu veļ.

Šī sēta ir tava
Balss ausīs tev čukst,
Un krūtis tev ceļas,
Un straujāk sirds pukst.
Šī sēta ir tava,
Un tavs ir šis lauks,
Kas baltsārtos ziedus
Pār galvu tev kar.

Lai nelūko naidnieks
Mūs aiztikt neviens -
Mēs stāsimies pretī
Tam visi kā viens.
Sauc, tēvija, sauc mūs -
Mēs steigsimies tūlīt
Pret arklu un izkapti
Zobenu mīt!

Ak, retākas rindas
Ik gadus mums tiek,
Viens biedris pēc otra
Galvu kapenēs liek.
Cits, vārgdams lēni,
Kā svece vēl kūst,
Cits pēkšņi kā koks
Vētrai drāžoties lūst.

Daugavas vanagi, sasauksimies:
Vai dzīvi, vai dzīvi
Daudz vēl palikušies!