Daugaviņa, melnacīte, Melna tek(i) vakarā(i).
Kā tā melna netecēs(i), Pilna dārgu dvēselīšu!
Gatavs bija karavīris, Gatavs kara kumeliņis.
Projām gāju kariņā(i), Pieši vien(i) noskanēja.
Gaida māte ceļavīra, Jo vairāk(i) karavīra.
Karavīra dvēselīte Zobentiņa galiņā(i).
Uz Daugavas es satiku Savu lielu naidenieku.
Ledus gāja briku, braku, Zobentiņis šņiku šņaku.
|