Dažāds vecums kādreiz līdz,
Jaunu dzīvi sataisīt.
Kad puikam pār' par sešpadsmit,
Bet meitenei vēl piecpadsmit.

Jau var tie mīlēt,
Jau var tie jokot,
Jau var tie dejot,
Jau var tie i-ha-hā, ai-ha-hā, ai-ha-hā, ai-ha-hā!.

Trīsdesmit gados, kad tie nāk,
Sevim otru meklēt sāk.
Kuģinieci izvēlās,
Tai tā aire jāvada.

Nu var tie mīlēt,
Nu var tie jokot,
Nu var tie zvejot,
Nu var tie ihahā, aihahā, aihahā.

Sešdesmit gados, kad tie nāk,
Sirmu kroni galvā liek.
Lai gan vecs un salīc's līks,
Tomēr dzīvei vēl derīgs.

Vēl var tie mīlēt,
Vēl var tie jokot,
Vēl var tie dejot,
Nu var ihahā, aihahā, aihahā.

Deviņdesmit gados kad tie nāk,
Nu ir laiks jau projām iet.
Piekusis nu ceļinieks,
Savas acis aizdar ciet.

Varbūt tur augšā,
Vēl varēs mīlēt,
Vēl varēs dejot,
Nu tie var ihahā, aihahā, aihahā.