Debess tumša, mākoņaina, Jūra vētrās dauzīta; Tā caur viļņiem, bangām cīnās Mana dzīves laiviņa.
Visur tumsa, visur briesmas, Tikai tālu rietumos Atspīd manā bēdu naktī Zvaigzne viena vienīgā.
Vai šī zvaigzne mani briesmās, Mani nāvē vilina? Jeb vai tumsā ceļu rāda, Kurp man laiva griežama ?
Jeb vai viņa manīm stāsta, Kā aiz mākoņiem vēl spīd Laimes saule spožā, baltā, Tu to zini, spulgacīt !
|