Kad attopos no miega,
Ne mirkli neguļot,
Pat dzelzsbetona sienai
Var cauri izsapņot
Un sadrupināt kalnus,
Un vietu izkarot
Zem emociju saules,
Ne vārda nesakot.

Kad attopos starp svešiem,
Nevienam neticot,
Pat spārnotajiem vēršiem
Drīkst seglus piemērot
Un sadrupināt kalnus,
Un vietu izkarot
Zem emociju saules,
Ne vārda nesakot.

Kad attopos no prieka,
Neko nešķirojot,
Vien mīlestības trieka
Var mani iztaisnot
Un sadrupināt kalnus,
Un vietu izkarot
Zem emociju saules,
Ne vārda nesakot.
Un sadrupināt kalnus,
Un vietu izkarot
Zem emociju saules,
Ne vārda nesakot.