Tam kanēlis, kafija, ing(a)vērs Un kardamons, kardamons piederēs, Tas pārvaldīs pasauli, pasauli Un varbūt tie, varbūt tie būsim mēs.
Mēs cepsim no pasaules smalkmaizi, Mums vajadzīgs, vajadzīgs tieši tas, Šie citroni, cukuri, cukāti Un magoņu, magoņu sēkliņas.
Tu sēdēsi, smalkmaizi apkampis, Būs pasaule, pasaule tava galds, Bet pasaulē, pasaulē, pasaulē Viss pēkšņi kļūs, pēkšņi kļūs pārāk salds.
Tad nosmirdēs benzīni, dīzeļi Un sapnī tev, sapnī tev nafta nāks, Un pasaule, pasaule mainīsies Un cept viņa, cept viņa karu sāks.
Bet karotes nafta sāks karoties, Jo viss bijis, viss bijis pārāk salds, Un kafijas tasītēs naftu vien Reiz pieredzēs, pieredzēs mūsu galds.
Tu šausies, tu dursies, tu bumbosies Dēļ naftas, dēļ naftas, dēļ naftas vien, Kam nafta šai pasaulei piederēs, Tas pārvaldīs, pārvaldīs galdu viens.
Un aizlidos tasītes, terīnes Un biķeris, biķeris aizlidos, Uz vecajiem laikiem tur atpakaļ Kā rudenī, rudenī meža zoss.
Kur cep vēl no pasaules smalkmaizi, Jo vajadzīgs, vajadzīgs tieši tas, Šie citroni, cukuri, cukāti Un magoņu, magoņu sēkliņas.
|