Sapņi mani, kailie sapņi, kā lai vārdos ietērpj tos,
Tā lai tie tev spētu pateikt visu, ko es vēlētos.
Damas greizos ceļos maldās, sirds tik pilna pušu plīst.
Asaras, nē, jāsavaldās sevi vairs pat nepazīstu.

Kā lai atrod īstos vārdus, kā sev varu palīdzēt?
Kā lai savus sapņus rādu - kailums tevi aizbiedēs!
Smagi neveikli nāk vārdi raupji, tā kā akmens klints.
Ceļā visu skaisto ārda manus sapņus kājām min.

Saņemties un visu pateikt, nenoslēpjot it neko.
Bet varbūt tas viss būs vēlāk rūgti, rūgti jānožēlo.
Labāk neko neteikt - klusēt, cerēt tas man jāaizliedz.
Sapņi mani plēš uz pusēm, katra doma skatiens kliedz.