Zem apgāztā mēness mēs sēdējam abi,
Un skaitījām zvaigznes, kas sadegot krīt.
Tas bija tā vienkārši, mīļi un labi,
Mēs nedomājām par to,
Par to kā būs rīt,
Mēs nedomājām par to,
Mēs nedomājām - kā būs rīt.

Un pusnaktī vēji, kad skriedami garām,
Mums laimi un ticību novēlēja.
Mēs bijām kā putni visaugstākā zarā,
Mēs bijām kā putni, kas aizlidoja.
Mēs nedomājām par to,
Mēs nedomājām - kā būs rīt.

Zem apgāztā mēness mēs sēdējām abi,
Mēs bijām kā putni, kam jāaizlido.
Tas bija tā vienkārši, mīļi un labi,
Tas vienkārši bija mums jāpiedzīvo.
Tas vienkārši bija mums
Tas bija mums jāpiedzīvo.

Un mēness mums dāvāja cerību spārnus,
Un teica lai ceļamies, lidojam tur.
Kur zvaigznes vēl nodēvē cilvēku vārdos,
Kur dvēseli otru pie dvēseles bur.
Kur dvēseli otru pie dvēseles bur.

Mēs sēdējam ilgi un nenoticējām,
Ka vēl kaut kas labāks šai pasaulē būs.
Mēs pateicām paldies tam skrienošam vējam,
Kas laimē un ticibā šūpoja mūs.
Kas laimē un ticibā šūpoja mūs.

2x
Zem apgāztā mēness mēs sēdējām abi,
Mēs bijām kā putni, kam jāaizlido.
Tas bija tā vienkārši, mīļi un labi,
Tas vienkārši bija mums jāpiedzīvo.
Tas vienkārši bija mums
Tas bija mums jāpiedzīvo.

Zem apgāztā mēness mēs sēdējām abi,
Mēs bijām kā putni, kam jāaizlido.
Tas bija tā vienkārši, mīļi un labi,
Tas vienkārši bija mums jāpiedzīvo.
Tas vienkārši bija mums,
Tas vienkārši bija mums,
Tas vienkārši bija mums,
Tas bija mums jāpiedzīvo.