kad tu ar pieri sienā skrien un ar savām rokām manās biksēs lien tad jūtos es tik samaitāts tik vientuļš pamests sargājams tā dienu dienā grēkā krist un dažreiz tevi neaizmirst tik balts un pūkains esmu es tik nevainīgs un valdzinošs
man sanāk tevi valdzināt man sanāk tevi skumdināt man sanāk tevi kaitināt un ne jau tā pa jokam vien lai tu no ādas ārā lien man sanāk šā man sanāk tā tu labāk pretī nerunā
tā paiet nakts un pienāk rīts es esmu pavisam nomocīts lai atgrieztos un nospļautos uz visu kas vēl saista mūs es esmu pagalam žēlsirdīgs pret sevi sevi sevi sevi un pilnai laimei klausies vēl man pietrūkst tevis varbūt jā
man sanāk tevi valdzināt man sanāk tevi skumdināt man sanāk tevi kaitināt un ne jau tā pa jokam vien lai tu no ādas ārā lien man sanāk šā man sanāk tā tu labāk pretī nerunā
|