Visas upes ledū kaltas
Klusā, ilgā zemes miegā.
Vakarēnas, zili baltas,
Līst no egļu zariem sniegā.

Debess lokā, viegli trīsot,
Pavīd pirmo zvaigžņu bālums.
Un pa krēslas brīdi īso
Sastingst dzestrais zemes tālums.

Piedz.
Logu acīs uguns dzirkstī,
Tumsā metot gaismas tiltu.
Kā no tuva drauga pirkstiem
Sirdī ielist saules siltums.