Ej prom, ej prom, kam asaras un sāpes,
Ar mīļiem vārdiem, kam pie manis nāc?
Es lauku bērns un brīvs no visām bēdām,
Man niķīgs gars un ļoti grozīgs prāts!

Par velti, draugs, pēc manis sniedzi rokas,
Par velti man pie krūtīm dusēsi!
Es nespēšu tev remdēt gaužās mokas,
Ar mani dzīvē laimi negūsi!

Kamdēļ lai mīlu gan,
Kamdēļ ciest sāpes man?
Tik brīvam saule spīd,
Un naktīs ēna slīd!

Lai puķēs krāšņākās
Man dzīves sapnis gaist,
Un dziesmas jautrākās
Uz manām lūpām kaist ...

Pār dārzu dusošu spīd mēness bālais,
Šai naktī nolemts laimes sapnis jauks.
Dus manā sirdī laimes sauciens tālais,
Dus mana sirds, mans labais, maigais draugs.

Reiz arī mana sirds pēc laimes slāpa,
Es cerēju, ka laime rozēs plauks,
Bet velti, draugs - ko mīlēju, tas vīla,
Ej prom, ej prom, mans labais, saldais draugs!