Nakts mani baltu izkrāso,
Man nu prom jālido.
Sniegotiem baložiem pilns
Debess, jums lūdzu –
Man jātiek pie jums.
Skatos un brīnos, cik daudz
Elpas putnu pret debesīm trauc...
Ticiet, man šonakt ir ļauts
Pārāk daudz... pārāk daudz...
Piedz.
Mazliet tik žēl,
Tevis nav klāt,
Nakts mani uzrunā neparastāk,
Varbūt par daudz
Vaļas man ļauts,
Bet gribas man spārnus vēl nesakļaut...
Naktī, kad zvaigžņu lietus līst,
Veries debesīs,
Sameklē mani starp tiem –
Mākoņos paslēptiem eņģeļiem,
Neaizver logu tik ciet,
Ja nu šonakt man nav
Vairs, kur iet...
Būšu tas kūstošais sniegs
Plaukstās tev...
Mirkli vēl...
|