Ak, cik neprātīgi līst
Deviņos no rīta vēl arvien
Un starp miljons lietus lāsēm es vēl meklēju tavējo
Nezinu kur viņa klīst
Un pa kādiem maldu ceļiem skrien
Bet varbūt jau klusi sēž uz palodzes

Ak, cik neprātīgi līst
Debesis ar zemi sajaucas
Un starp miljons lietus lāsēm es vēl meklēju savējo
Bet tā rēta nesadzīst
Un ik vēja brāzmā iesmeldzas
Ne jau velti naktī kliedza vālodzes

Kas notiks
Šai lietū ar jums
Ar lāsēm, lāsēm kas krīt
Kas notiks
Šai lietū ar mums
Tai dienā, kad lietus pārstās līt

Ak, cik neprātīgi līst
Sētas bērni pāri peļķēm lec
Un starp miljons lietus lāsēm mēs vēl meklējam savējās
Nezinot kur viņas klīst
Pamazām šis stāsts ir kļuvis vecs
Bet mēs neraudam, ja saule kavējas

Kas notiks
Šai lietū ar jums
Ar lāsēm, lāsēm kas krīt
Kas notiks
Šai lietū ar mums
Tai dienā, kad lietus pārstās līt