Vai atceries, kā mēness tavā logā
Ar saviem stariem viegli rotājās
Tā bija nakts, pēc darba pilnas dienas
Par tādām raksta dzejas grāmatās

Ar zilu gaismu rasa rotaļājās
Un manas skumjas priekā pārvērtās
Kad tavu logu aizdarītās rūtis
Uz manu pusi vaļā pavērās

Tā bija nakts pēc darba pilnas dienas
Tā bija nakts, kad zilais mēness mirdz
Tā bija nakts, ko neaizmirst nevienam
Tā bija nakts, un tava labā sirds

No viegla vēja koki nenoliecas
Un lēna straume vilni neuzceļ
Kā upe prom no kalna gala tiecas
Tā katrs savu laiku tālāk veļ

No augšas mīļi noraudzījās zvaigznes
Mums savu silto gaismu dāvinot
Mūs toreiz nolaupīja lielais mēness
Nevienam piedošanu nelūdzot