Es tevi gaidu kā vēstuli no Parīzes
Un skaitu zvaigznes istabā
Tā dienas aizrit un izbalē kā avīzes,
Bet pastnieks atnāk un nerunā
Debesīs mākoņu nav,
Bet Parīzē rozā kastaņas zied
Debesīs vasara jau,
Bet man ir auksts, man ir auksti
Es tevi gaidu kā jūra vilni devīto,
Kas nāks un krastu sadragās
Bet laika ziņās neviens vairs nesola neko,
Un pastnieks atkal kavējas
Debesīs mākoņu nav,
Bet Parīzē rozā kastaņas zied
Debesīs vasara jau,
Bet man ir auksts, man ir auksti
Tu esi tālu, bet man ir vienalga,
Spītējot spītam
Gaidīšu tevi nakti un dienu,
No rīta līdz rītam
Tu esi tuvu, te, manā sirdī,
Spītējot spītam
Es gaidīšu tevi mājās, kur sniegbaltas kastaņas zied
Debesīs mākoņu nav,
Bet Parīzē rozā kastaņas zied
Debesīs vasara jau
Bet man ir auksts, man ir auksti
|