Šo savu dzejoli es šorīt sākšu tā-
Cauri ir, viss cauri ir.
Šī nakts, šis murgs vēl kliedz balsī tavējā
Man atmiņā.

Šo savu dzejoli es šorīt sāku tā-
Cauri ir, viss cauri ir.
Un svarīgs nav pat tas, kas čukstēts divatā
Vēl vakarā.

Un tomēr dzejoli es šorīt rakstu tā-
Cauri ir, viss cauri ir.
Es nezinu vairs vārdus citus atskaņā
Bet lai vai kā.

Es uzrakstīju šorīt agri tieši tā-
Cauri ir, viss cauri ir.
Kaut varbūt meklēšu es tevi vakarā
Lai teiktu tā

Piedz.
Jūtos es laimīgs, brīvs un spārnots,
Smejos par sevi vakarējo,
Un zinu, es nemeloju sev,
Nemeloju sev.
Ievelku elpu vieglu un tīru,
Gribu, lai redzi tu mani tagad,
Jo zinu, es nemeloju sev,
Nemeloju sev.

Es esmu šorīt agri uzrakstījis tā-
Cauri ir, viss cauri ir.
Un ieklausos es čaboņā vissīkākā,
Visklusākā.

Jo esmu šonakt teicis tev tieši tā-
Cauri ir, viss cauri ir.
Un izmisīgi gaidu tevi cerībā,
Lai kliegtu tā.