Tu, kas mīti debesīs, Vaimanas un sāpes remdi, Tam, kas vairāk novārdzis, Vairāk atspirgšanas dzemdi,
Ak, cik prāts man nepiekusa! Ko līdz prieks un pūliņš grūts? Salda dusa, salda dusa Nāc, ak nāc iekš manas krūts.
Ceļnieks naktī ilgojas Mājās kļūt, kur mieru bauda. Zvaigznēs skaties, nemaldies, Nāks no augšas tevim jauda.
Mīļas rokas tevi gaida, Tevi apkampt pretī nāks. Tad bez naida, tad bez vaida Sirds tad mierā atspirgt sāks.
|