Pelēka jūrmalas diena,
Krastmalā nav neviena,
Zvejnieka bērna, ne suņa.
Tērpies miglas bruņās
Pēdējais kuģis pārveļas pāri pasaules malai
Izskan kā plīstoša stīga
Kaujas sauciena bagātība.

Izmetu ilgas tīklus,
Sapinās tanīs tumšmates
Nāras vijīgais augums.
Steidzās atraisīt šļakatu plīvuru,
Attinās matu zīdainais pinums,
Tumšs tai skatās acīs pārmetums.

Tad kaislās lūpas
Atvērās ziedam.
Dziļjūra šūpoja, lūkoja piedot,
Aizdegās saule, liesmoja jūra.
Dziļjūras meitene sauca un būra,
Sauca un būra.

Pelēka jūrmalas diena
Krastmalā nav neviena,
Zvejnieka bērna, nedz suņa.
Retam tik redzams
Smiltīs peld dzintara gredzens.