Kad aiziesi uz Siguldu,
Tad redzēsi tur Turaidu.
2x
Starp abām muižām Gauja tek,
Kas Siguldu no Krimuld`s šķir.

Tur augsti kalni paceļas,
Ir arī dziļas ielejas.
Tur dārzniekam bij` meitiņa,
Par visām meitām daiļākā.

Tā Gūtmaņ` alā dzīvoja
Un rītos matus sukāja,
Bet divi poļu zaldāti
Bij` meitiņai kā uzburti.

Tie alā lien un lūrējas,
Kur jaunā meita sukājas.
Tie ne tik vien kā lūrējas,
Bet arī meitai tuvojas.

Bet meitiņ` mīl nevainību
Daudz vairāk nekā dzīvību;
Tā dvieli sev ap kaklu tin
Un poļu kungus mānīt zin.

`Ja dvieli pārcirst varēsit,
Tad mani pašu dabūsit.`
Viens polis savu zoben' tver
Un meitiņai pa kaklu zveļ.

Tā krīt kā zāle nopļauta,
Un ar to dziesma nobeigta;
No alas iztek avotiņš -
Tas dārzniek` meitas asintiņš.