Ak, kā tās dažreiz atgadās,
Kad divas sirdis nesapas.
Fid-rī, fidrā, fidralla-la,
Kad divas sirdis nesapas.

To meitiņ mīlē kaimiņ` Jurk`
Un viņa sirds iet - puk, puk, puk.

Nupat jau cilvēks laimīgs bij`,
Te - meitiņ tam atsacīj`.

Ak, mīļais jaunskungs, saka tā,
Jums slikta slava ra-la-lā.

Uz katra pirksta piecas meit`s
Un katrai dāvā zīda kleit`s.

Un kaimiņ` Jurkam sirds top grūt`,
Jo meitiņ` negrib šim par brūt`.

Viņš telefonstabā uzrāpjas,
Lec zemē un tad nositas.

Un uz šīs vietas tūdaliņ`,
Un izaug jauka ģeorģīn'.

To meitas jums būs iegaumēt,
Ar mīlestību nešpāsēt.