Kad es biju neprecējies, domāju
Ideālu dome es par laulību.
Bet kad iebrauc' laulīb's ostā,
Jūtos tā kā kaķis sprostā,
Tādēļ dziedu jums šo dziesmiņu.

Kādā jaukā maija rītā satiku
Sārtiem vaigiem, zilām acīm skuķēnu,
Kā ar viņu iepazinos,
To vairs lāga neatminos,
Zinu, ka pa mīlu runājām.

Manu mazo čabulīti, saka tā,
Nāc man līdz un dodies svētā laulībā.
Salāpīšu cimdu, zeķi,
Galdā likšu desu, speķi,
Būšu tevīm mīļa sieviņa.

Nu būs tiešām labi, kad tie kopā abi,
Caurām dienām, naktīm mīlējās!
Glauž viens otram matus,
Raida mīļus skatus,
Un par mīlestību runājās!

Te pēc gada sieva saka: uzmanies!
Ja tu mani neklausīsi, slikti ies!
Lāpi zeķes, mazgā veļu,
Man ir jāiet savu ceļu.
Un pat kaimiņi jau runāt sāk.

Nu vairs nava labi, nu tie šķirti abi,
Caurām dienām, naktīm ķīvējās!
Plēš viens otram matus,
Raida niknus skatus,
Un par šķiršanos tik runājās!