Kad jauneklis es biju
Priekš gadiem divdesmit,
Priekš meitenes ik daiļas
Sirds manim strauji sit.
Reiz jaukā ziedoņnaktī
To karsti skūpstīju, -
Tad sajutu, tad sajutu,
Cik karsti mīlēju …

Piedz.:
Es savu sirdi zaudējis reiz biju
Pie Gaujas krastiem ziedonī,
Tur sajutu es mīlas kaisles liesmu
Un sārtās lūpas skūpstīju.
Kad šķīrāmies, man žēlas sirdī radās -
Pie pēd`jā skūpsta skaidri sajutu,
Ka nākotne man drūmi pretim stādās,
Pēc Gaujas sirds man ilgojas.

Un atkal Gaujas krastos
Kā senāk ziedonis,
Daudz gadi aizgājuši,
Es vientuļš palicis, -
Kamdēļ gan vientuļš esmu?
Ja kāds man jautātu, -
Tad noskumis, tad noskumis
Es viņam sacītu: