Nebaidies, ja skaušu tevi Es ar neredzamām rokām No visredzīgākās ēnas, Kura mīt zem oša koka, Kad tai garām smaidot ej.
Nebaidies, ja pūces balsī Tevi pēkšņi mežā saukšu Un kā zvaigžņots padebesis Pār tavi galvai augšu, Kad tu prom uz mājām skrej.
Piedz. Vai gan tu izbēgt spēsi? Vai gan es izbēgt spēšu? Tad kad tu iemīlēsi, Tad kad es iemīlēšu.
Ja tu slēpsies, nepaslēpsies Kaut vai slēpsies šaurā vietā Jo es tevi sameklēšu Katrā vietā, katrā lietā, Kurai smaidot garām ej.
Arī tad, ja tevis nebūs, Tevi tomēr atradīšu Un ap tevi tā kā mežvīns Neredzamas rokas vīšu, Kad tu prom uz mājām skrej.
|