Kad prieki kūs, un bezbēdība smej,
Mums, draugi, miera nav vairs dvēselei.
Vēl saule augstu, sirdī kokle trīc,
Bet bieži vakars pienāk negaidīts.

Vēl mēness spīd aiz tāliem mākoņiem,
Kā spīdējis kopš gadu tūkstošiem.
Vēl ziedon`s smaida, rotā dzīves rīts,
Bet bieži vakars pienāk negaidīts.

Vai zinat jūs, ko nākamība tin ?
Varbūt patlaban kādam skujas šķin,
Un mūsu mūža ceļš ir nospraudīts,
Jo bieži vakars pienāk negaidīts.

Vēl draugi, šodien kopā redzam jūs,
Dievs zin, kur citu gadu katris būs !
Gan jauks ir laiks ar draugiem pavadīts,
Bet bieži vakars pienāk negaidīts.