Kad vakars tuvojas un krēsla iestājas,
Tad esi vienmēr tu tik viena.
Tad klusi skumjas dzimst un bažas nenorimst,
Kā visu mūžu tā var būt ?

Neviens nezin vēl to, bet man iet tieši tā kā tev,
Kad durvis atveras, tad liekas nu man, tā esi tu.
Kad vakars tuvojas un krēsla iestājas,
Tai tava ēna slīd tai līdz.

Ikdienu visapkārt šeit joprojām pelēcīgs un tumšs
Bet, kad durvis atveras, tad liekas nu man, tā esi tu.
Kad vakars tuvojas un krēsla iestājas,
Tad esmu vienmēr es tik viens.