Lai jūra krāc, lai viļņi šņāc,
Man nava daļ', kad meži šņāc.

Es sēžu siltā istabā,
Uz klēpja sēž man mīļākā.

Tai vaigi tā kā rozes zied,
Un balss kā lakstīgalai dzied.

Kad es to saldi bučoju,
Tad visu pasaul' aizmirstu.

Man krūtīs zvan, ka paliktu,
Ka tu man vienīg' patiktu.

No šūpļa, kamēr zārkā liek,
Tu būs man mīļa katru dien'.