No paša Dieva līksmība mums dota Un prieki mums jaunībai, Un līksmība ir mūsu augstā rota Par spīti niknai skaudībai.
Piedz.: Priecīgi dzerot lai uzdziedam, Kannas ja tukšas, lai piepildām.
Kamēr mums jaunībā vēl spirgti kauli, Mums arī netrūkst līksmības. Kad vakars nāks, tad līdz ar mīļo sauli Ar` aizies prieka dieniņas.
Tas dzīves puķu mēness vienreiz smejas, Lai līksmi to nodzīvojam; Un kad būs jādodas uz nāves leju, Lai droši Tēvam pieejam.
Dzer, brālīti, dzer uz līgaviņas laimi, Kas mīlībā tev uzsmaida. Lai, viņas godam skaņi dziedādami, Mēs visi balsis paceļam!
|