Lai nu paliek šoruden rudzu druva atmatā,
Aug man tālu Piebalgā meita egles garumā.

Kā lai savu dūkaino cauri silam nedzenu,
Ja es meitai Piebalgā devu vara gredzenu?

Augstu gaisā lidinās mazais peļu vanadziņš,
Sargi, daiļā piebaldziet, savu zīļu vainagu.

Zeltē kļava pagalmā, vējam lapas ļaudama,
Smaidi, daiļā piebaldziet, dejai kājas audama.