Adiet, meitas, ko adieti, Vilkam zeķes noadiet:
Vilkam kājas nosalušas Purvus, mežus bradājot.
Taisiet, brāļi, augstu sētu, Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu ne tik augstu, Vilks aiznesīs mūs` kaziņ`.
Nu guļ suņi, nu guļ lopi, Nu guļ paši ganītāj`.
Nu ir laiksi vilciņami Kazu ķerti dārziņā.
|