Aglonas Dievmātes baltajā namā Pulcējas tauta te svētlaimi gūt, Atdarīt sirdis un mūžīgā gaismā Tīri no grēkiem un sirdsēstiem kļūt!
Izjustās lūgšanās, sirsnīgās dziesmās Ietverts ir cilvēka lūdzošais vaids, Aiz mirstot ikdienas nemiera steigsmi, Remdēts tiek īgnums un zemiskais naids.
Kopējā lūgšanā vienojas tauta, Sāpes un sirdsmokas pamazām gaist. Pāri pār Latvijas ezeriem, kalniem Aglonas Dievmātes zeltkronis kaist.