Nāc man līdz, kur baltas rozes zied, Zelta birztaliņā saule riet; Druvas šūpo lēna vēsmiņa, Palejā skan strauta valoda - Tur ir mūsu baltais laimes rīts, Peld uz sauli zīžu mākonīt`s.
Nāc man līdz uz kluso sētiņu Un mūs lēnais vējiņš pavadīs, Lai kā ceļa biedrs stāstītu: Sapņo mežs, un druvas saulē viz; Pērles ceļš un saule dimantā - Turpu nāc man līdzi, mīļākā!
Turpu nāc man līdz, Turpu nāc man līdz!
|