Jau atkal jubileju svētam
Zviln goda vietā kliņģers mīksts,
Caur gaļas kalniem viesi ēdas
Un vīna upē saprāts slīkst.

Uz galda runās skandē Raini,
Lai miesu līdzsvarotu gars.
Ak dievs, cik dzeju brīnumaini
Pa savam katrs staipīt var.

Bet tautasdziesma skuju svārkos
Pie durvīm bikli mīņājas,
Kā baidoties, lai traukos dārgos
No viņas neiebirst kaut kas.

Un kamēr viesi loba augļus
Un lūpas kafijtasē mērc,
Pār Raiņa kapu lido kraukļi
Un žēli ķērc: Nav vērts, nav vērts.