Toreiz ceļmalā stāvēja jasmīns,
Gāju vientuļš bez mērķa kaut kur,
Kad kā sapnī pēkšņi pretīm nāci smaidoša -
Tā kā taurenītis laukmalā.
Piedz.
Taurenīt, mans taurenīt,
Tavi glāsti bij` kā zīds,
Taurenīt, mans taurenīt,
Atlido uz īsu brīd`.
Tavu acu kvēlošās dzīles
Mīlas atvarā lika man grimt,
Tavu skūpstu simfonijā laiks apstājās,
Bet tad projām man bij` jāsteidzas.
Viss ir kluss, tik vējiņš dzied dziesmu,
Debess jūrā tik mākonīt`s slīd.
Kas to zin, kur gan būs tas nonācis rīt?
Gribētos man viņu pavadīt.
|