Tautiet`s mani pavadīja
Mazu ceļa gabaliņ`.
Mazs bij ceļa gabaliņis,
Lielas ļaužu valodiņ`s.

Tautiet`s manim apsolīja
Staltu māju kalniņā,
Staltu māju kalniņā,
Strauju upi lejiņā.

Kad aizgāju, tad redzēju,
Kāda tautu bagātīb`,
Maza būda kalniņāi,
Dubļu peļķe lejiņā.

Maza tautu istabiņa,
Kā zvirbuļa perēklīt`s:
Puteklīšus noslaucīju
Ar vainaga vizuļiem.

Čaukstēj mani zīda svārki,
Pār istabu pārejot,
Skanēj` manas zīļu rotas,
Vīra māti sveicinot.

Vīra māte bēdājāsi,
Nebūs dubļu bridējiņ,
Nebēdājies, vīra māte,
Bridīš` dubļus dziedādam`.

Savu laiku rozes ziedi,
Savu laiku magonīt`s,
Savu laiku dubļos bridu,
Savu laiku greznojos.