Kāpēc, puisi, nedejo ar Kaču, Kāpēc viņa viena pati sēd? Taču, taču, taču, taču, taču Pats tu kļūsi reiz par veco Kaču.
Muzikant, cik gribi bungas rungo, Vienam cilvēkam tas meldiņš nešķiet īsts, Bungo, bungo, bungo, bungo, bungo, Tu jau nezini, ko vecā Kača dungo.
Onkul, paskaties uz veco Kaču, Noberz dūšai gadu kvēpus nost, Taču, taču, taču, taču, taču Viņas dēļ te bija tik daudz traču.
Mūža galā atcerēties klājas, Kāds bij` toreiz norasojis rīts, Mājās, mājās, mājās, mājās, mājās Aizskrēja pa pļavu basas kājas.
Dzīve atgādina riču-raču, Sešnieki ne vienmēr krīt, Taču, taču, taču, taču, taču Ej un lūdz uz danci veco Kaču.
Kačai acīs izziedēsies lini, Ja tu teiksi man, ka nevar būt, Zini, zini, zini, zini, zini, Ko tad tu par veco Kaču zini?
|