tautu meita sīnu kosa
teirumeņa galeņā

oi, mīlō’i tu muna
es pats mīļoju tevi

smuidru garu augumeņu
sorkons rūžu vainadzeņš

voi tu esi gon par jaunu
sied’ pi lūga gaideidam’

aizej prīkšā vōrtu vārtu
izmaun munu kumeleņ’

īdzen zyrgu pogolmā’i
īved mani ustobā

steidzīs padūt lobū rūku
padūd manim zalta krāslu

pīlej glōzi veina, ola,
uzlīc goldam zakusku

paklōj boltu paladzeņu
nūlīc sovu vainadzeņ’